Kā notiek smilšu spēļu terapija un kam tā domāta?
Smilšu terapijā cilvēks runā simbolu un attēlu valodā, izmantojot smiltis, ūdeni un dažādas figūriņas – simbolus.
Terapeita kabinetā ir plaukti, kuros ir sakārtotas miniatūras figūras- simboli, kā arī divas kastes ar smiltīm (sausās un slapjās). Izmantojot figūriņas, smiltis un ūdeni, cilvēks var izteikt to, ko nevar pastāstīt ar vārdiem, izspēlēt negatīvo pieredzi, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm...
Terapijas dziļākā būtība ir tā, ka cilvēks rod dziedinājumu pats caur savu radošumu, jo smilšu bildei ir liels izteiksmes un ietekmes spēks. Linde fon Keizerlinka saka, ka „lai arī mēs nevaram nosaukt katru indivīdu par radošu personību, tomēr mēs varam vienoties par to, ka ikvienā personībā ir „radošā daļa”.
Smilšu spēļu terapijas mērķis ir attīstīt šos cilvēka iekšējos resursus, caur kuriem tiek piedzīvota spontāna pašdziedināšana. Metode, kas sākotnēji bija domāta tikai bērniem, ir atradusi pielietojumu arī pieaugušo terapijā. Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, nav nepieciešams saprast, kas notiek viņu zemapziņā, kādas un kāpēc tieši tādas smilšu bildes veidojas. Dziedinošs ir pats smilšu bilžu veidošanas process. Pieaugušie ar terapeita palīdzību mācās saskatīt un saprast, kas notiek smilšu kastē, un kā tur attēlotais saistās ar reālo dzīvi. Tā ir izeja no zemapziņas uz apziņu.
Kādos gadījumos smilšu spēļu terapija var palīdzēt?
Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir:
- emocionālas vai personības problēmas,
- neirozes,
- attīstības aizture,
- mācīšanās grūtības skolā,
- pēctraumatiskie traucējumi,
- autisms, mutisms,
- enurēze, enkoprēze,
- stostīšanās, tiki,
- nakts bailes, murgi,
- hiperaktivitāte, depresivitāte,
- grūtības izprast sevi (pusaudžiem), savas attiecības ar vienaudžiem, vecākiem,
- traumatiski pārdzīvojumi (šķiršanās, nāve, ilga slimība, avārija, dzīvesvietas maiņa),
- ģimenes attiecību problēmas.